Kāpēc patiesībā pieaugušiem bērniem nepatīk komunicēt ar saviem vecākiem un vecvecākiem

Vecāka gadagājuma cilvēki bieži apgalvo, ka pieaugušie bērni nevēlas viņiem zvanīt, reti viņus apciemo, maz komunicē, aprobežojoties ar sadzīviskām tēmām

Es neuzskatu, ka nekomunicēt ar vecākiem ir pareizi, taču tomēr varu iedomāties, kāpēc tas tā notiek. Mums, pieaugušajiem bērniem, vajadzētu izturēties iecietīgāk pret vecuma izraisītajām pārmaiņām mūsu vecākos, pievērst viņiem uzmanību, cik vien tas iespējams.
Es vienmēr domāju par to, ka agri vai vēlu nāksies sev uzdot jautājumu – vai es darīju visu pareizi, vai pietika manas uzmanības pret vecākiem, kamēr viņi bija?

Man šķiet, ka labāk ir dzīvot ar mierīgu sirdsapziņu un apziņu, ka viss iespējamais tika izdarīts. Saziņa ir divvirzienu process, tāpēc arī vecākiem jāpievērš uzmanība tam, kā un par ko viņi runā. Ir vairāki populāri iemesli, kāpēc pieaugušie bērni nevēlas komunicēt ar saviem vecākiem.

Vai drīkst lietot bezalkoholiskos dzērienus pirms sēšanās pie auto stūres

1. Vecāki neatbalsta sava bērna partneri

Piemēram, viņi var uzskatīt, ka dēls apprecējies veltīgi, ka šī sieviete viņam nav piemērota, vai ka meita ir pelnījusi labāku vīrieti par savu vīru. To pat nevajag pateikt skaļi – negatīvu attieksmi ir grūti noslēpt. Protams, pieaugušajam bērnam šāda attieksme no vecāku puses ir nepatīkama, tāpēc viņš cenšas samazināt komunikāciju.

2. Vecāki māca saviem bērniem, kā audzināt mazbērnus

Audzināšanas pieeja šobrīd ir mainījusies – mēs audzinām bērnus nedaudz citādi nekā mūs audzināja. Daudzas lietas mūsu vecāki nesaprot, nepieņem vai neuzskata par pareizām. Labu nodomu vadīti, viņi iejaucas audzināšanā, taču tas bieži izraisa problēmas.

3. Vecāki pastāvīgi atgādina par pagātnes kļūdām

Katram no mums ir sava pagātne – kļūdas, kuras gribētos pēc iespējas ātrāk aizmirst. Ir loģiski, ka vecāki bijuši šo kļūdu liecinieki. Un viņi ik pa laikam par tām atgādina, „baksta” šajās vietās un atmiņās, izraisa nepatīkamas sajūtas. Tiklīdz dalies ar ko svarīgu vai lūdz palīdzību, viņi uzreiz atceras pagātni, pārmet par kļūdām un pat var pateikt: „Ja toreiz nesanāca, tad tagad arī nesanāks.”

Tomātu stublāju nostiprināšana un ražas uzlabošana – vajadzīgs vien šis parastais šķidrums no ledusskapja

4. Vecākiem vienkārši neinteresē, kas notiek bērna dzīvē

Diemžēl tā notiek bieži – vecāka gadagājuma cilvēku interešu loks sašaurinās. Viņus sāk interesēt tikai ziņas, seriāli, dienas vai nedēļas ēdienkarte, dažādi sīki sadzīves jautājumi. Viņi īpaši neiesaistās savu bērnu dzīvē, paliek vienaldzīgi, visa saziņa aprobežojas ar sīkām tenkām par radiem un pienākuma jautājumiem kā: „Vai viss labi?”, „Nekas slikts nav noticis?”

Ne katru dienu, ne katru otro dienu: cik bieži patiesībā vajadzētu iet dušā pēc 60 gadu vecuma

5. Vecāki turpina izturēties pret pieaugušajiem bērniem kā pret maziem: māca dzīvot, kritizē, pavēl

Mēs vienmēr vecākiem būsim bērni – tas ir saprotams. Un zināmās situācijās tas nav nekas slikts. Bet, kad mums jau ir pāri 30, kaitina, ja vecāki izturas tā, it kā mēs vēl būtu piecgadīgi un neapzinīgi.

 

Divus skumjākos iemeslus atradīsi otrajā lapā…

 

COMMENTS

Pievienot komentāru